蓮華草のブログ

ものごとは心にもとづき、心を主とし、心によってつくり出される。(中村元訳『ブッダの真理のことば・感興のことば』岩波文庫)

パーリ語入門 Lesson 6

-a で終わる男性名詞の曲用 属格

1. -a で終わる男性名詞の曲用

属格 gen. = genitive 所有(~の)。属格の語形変化は与格のものときわめてよく似ています(単数の -āya がない)。

単数: -ssa、複数: -ānaṃ

単数:
1. nara + ssa = narassa (人の)
2. mātula + ssa = mātulassa (おじの)
3. kassaka + ssa = kassakassa (農夫の)

複数:
1. nara + ānaṃ = narānaṃ (人びとの)
2. mātula + ānaṃ = mātulānaṃ (おじたちの)
3. kassaka + ānaṃ = kassakānaṃ (農夫たちの)

2. 文章構成の例

単数:
1. Narassa putto bhattaṃ yācati.
 人の 息子が 米を 乞う
2. Mātulassa sahāyako rathaṃ āharati.
 おじの 友人が 車を 持って来る
3. Kassakassa sūkaropaṃ dhāvati.
 農夫の  豚が 島に 走る

複数:
1. Narānaṃ puttā bhattaṃ yācanti.
 人々の 息子達が 米を 乞う
2. Mātulānaṃ sahāyakā rathe āharanti.
 おじ達の 友人達が 車を 持って来る
3. Kassakānaṃ sūkarā dīpe dhāvanti.
 農夫達の 豚達が 島々に 走る

3. 演習1

1. Kassakassa putto vejjassa sahāyena saddhiṃ āgacchati.
 農夫の 息子が 医者の 友人と 共に 来る

2. Brāhmaṇassa kuddālo hatthamhā patati.
 婆羅門の  鋤が 手から 落ちる

3. Migā āvāṭehi nikkhamanti.
 鹿達が 穴から 出る

4. Vāṇijānaṃ assā kassakassa gāmaṃ dhāvanti.
 商人達の 馬達が 農夫の 村へ 走る

5. Mātulassa mitto Tathāgatassa sāvake vandati.
 おじの 友人が 如来の 弟子達を 拝む

6. Amacco bhūpālassa khaggena sappaṃ paharati.
 大臣が 王の   剣で  蛇を  伐つ

7. Vāṇijā gāme manussānaṃ piṭakehi macche āharanti.
 商人達が 村々へ 人々の為に 籠で 魚を 持って来る

8. Coro vejjassa sakaṭena mittena saha gāmamhā nikkhamati.
 盗賊が 医者の 荷車で 友人と 共に 村から 出発する

9. Upāsakassa puttā samaṇehi saha vihāraṃ gacchanti.
 優婆塞の 息子達が 僧達と 共に 僧房に 行く

10. Yācako amaccassa sāṭakaṃ icchati.
 行乞者が 大臣の 衣を 求める

11. Mittānaṃ mātulā tāpasānaṃ odanaṃ dadanti.
 友人達の おじ達が 苦行者達に ご飯を 与える

12. Dhīvarassa kakacena coro kukkuraṃ paharati.
 漁師の  鋸で  盗賊が 犬を 伐つ

13. Bhūpālassa putto amaccassa assaṃ āruhati.
 王の  息子が  大臣の 馬に 乗る

14. Paṇḍitassa puttā Buddhassa sāvakena saha vihāraṃ pavisanti.
 賢者の 息子達が 仏の  弟子と 共に 僧房に 入る

15. Suriyo manusse rakkhati.
 太陽が 人々を 守る

16. Vejjassa sunakho ācariyassa sopānamhā patati.
 医者の 犬が 師の(家の?) 階段から 落ちる

17. Rajakā rukkhehi oruhanti.
 洗濯者達が 木々から 下りる

18. Yācakassa dārakā rodanti.
 行乞者の 子供達が 泣く 

19. Luddakassa puttā corassa dārakehi saddhiṃ kīḷanti.
 猟師の 息子達が 盗賊の 子供達と 共に 遊ぶ

20. Tāpaso tathāgatassa sāvakānaṃ odanaṃ dadāti.
 苦行者が 如来の 弟子達に ご飯を 与える

21. Samaṇā ācariyassa hatthena sāṭake labhanti.
 僧達が 師の為に 手で  衣を 受け取る

22. Coro vāṇijassa sahāyakaṃ assaṃ yācati.
 盗賊が 商人の 友人に 馬を 乞う

23. Upāsakā tathāgatassa sāvake pañhe pucchanti.
 優婆塞達が 如来の 弟子達に 問を 問う

24. Pāsāṇamhā migo patati, luddako hasati, sunakhā dhāvanti.
 岩から  鹿が 落ち、子供が 笑い 犬達が 走り去る

25. Vejjassa patto puttassa hatthamhā patati.
 医者の 鉢が 息子の 手から 落ちる

26. Kumāro mātulānaṃ puttānaṃ hatthena odanaṃ dadāti.
 少年が おじ達の 息子達に 手で  ご飯を 与える

27. Sarā luddakassa hatthehi patanti, migā pabbataṃ dhāvanti.
 矢が 猟師の 手から 落ち、 鹿達が 山へ 走り去る

28. Bhūpālassa putto amaccehi saddhiṃ pāsādasmā oruhati.
 王の  息子が 大臣達と 共に 高楼から 下りる

29. Vejjassa soṇo kassakassa sūkaraṃ ḍasati.
 医者の 犬が 農夫の  豚を  かむ

30. Dhīvaro manussānaṃ macche āharati.
 漁師が 人々の為に 魚を 持って来る

4. 演習2

1. バラモンの息子たちが大臣の息子とともに水浴する
2. おじの友人が農夫の息子とともにご飯を炊く
3. 漁師が王の高楼へ魚(複)を持って行く
4. 王が宮殿から大臣たちの息子たちを呼ぶ
5. 商人の車が山から落ちる

1. Brāhmaṇassa puttā amaccassa puttena saha nahāyanti.
2. Mātulassa mitto kassakassa puttena saha bhattaṃ pacati.
3. Dhīvaro bhūpālassa pāsādaṃ macche harati.
4. Bhūpālo pāsādamhā amaccānaṃ putte pakkosati.
5. Vāṇijassa ratho pabbatasmā patati.


6. 王の大臣たちが馬たちとともに高楼から出発する
7. バラモンの医者が隠者たちに衣(複)を与える
8. 猟師の犬たちが山から村へ走る
9. 商人が医者の子どものために寝台を持って来る
10. 鹿たちが山から村へ走る

6, Bhūpālassa amaccā assehi saha pāsādamhā nikkhamanti.
7. Brāhmaṇassa vejjo tāpasānaṃ sāṭake dadāti.
8. Luddakassa kukkurā pabbatamhā gāmaṃ dhāvanti.
9. Vāṇijo vejjassa dārakāya mañcaṃ āharati.
10. Migā pabbatamhā gāmaṃ dhāvati.


11. 師の子どもが農夫の木から落ちる
12. 犬が漁師の籠から魚(複)を食べる
13. 仏の弟子たちが僧坊から山へ行く
14. 猟師が大臣の友人たちのために矢で猪を射る
15. 子どもが師の手(複)から灯りを受け取る

11. Ācariyassa dārako kassakassa rukkhamhā patati.
12. Kukkuro dhīvarassa piṭakasmā macche khādati.
13. Buddhassa sāvakā vihāramhā pabbataṃ gacchanti.
14. Luddako amaccassa mittānaṃ sarena varāhaṃ vijjhati.
15. Dārako ācariyassa hatthehi dīpaṃ labhati.


16. 医者の師が子どものおじを呼ぶ
17. 少年が僧のために鉢でご飯を持って来る
18. 男たちが優婆塞たちの村へ行く
19. 豚たちがジャッカルたちから走り去る
20. 猿たちが鹿とともに遊ぶ

16. Vejjassa ācariyo dārakassa mātulaṃ pakkosati.
17. Kumāro samaṇāya pattena odanaṃ āharati.
18. Purisā upāsakānaṃ gāmaṃ gacchanti.
19. Sūkarā sigālehi dhāvanti.
20. Vānarā migena saddhiṃ kīḷanti.


21. 賢者が商人たちとともに王の島へ来る
22. 農夫の子どもたちがおじたちの車で山へ行く
23. 衣(複)が商人たちの荷車(複)から落ちる
24. 僧が王の手(複)から鉢を受け取る
25. 洗濯者が男のおじに衣(複)を持って来る

21. Paṇḍito vāṇijehi saha bhūpālassa dīpaṃ āgacchati.
22. Kassakassa dārakā mātulānaṃ rathehi pabbataṃ gacchanti.
23. Sāṭakā vāṇijānaṃ sakaṭehi patanti.
24. Samaṇo bhūpālassa hatthehi pattaṃ labhati.
25. Rajako purisassa mātulāya sāṭake āharati.


26. 王の大臣たちが師の友人たちとともにご飯を食べる
27. 賢者たちが盗賊たちから王たちの島々をまもる
28. 少年たちが農夫たちから漁師たちに籠(複)を持って来る
29. 農夫の馬が道から医者の車を引く
30. 僧たちが師の村に入る

26. Bhūpālassa amaccā ācariyassa mittehi saddhiṃ odanaṃ bhuñjanti.
27, Paṇḍitā corehi bhūpālānaṃ dīpe rakkhanti.
28. Kumārā kassakehi dhīvarānaṃ piṭake āharanti.
29. Kassakassa asso maggamhā vejjassa rathaṃ ākaḍḍhati.
30. Samaṇā ācariyassa gāmaṃ pavisanti.